"ČETRI VĒJI"
Gleznas stāsts
2023.gada vasarā saņēmu piedāvājumu gleznot interjeram.
Aizbraucu, apskatīju interjeru. Iekodēju savā apziņā to sajūtu, vibrāciju gaisā par vietu, kur glezna būs, kas ir aiz loga, klusumu, toņus, cilvēkus, ar kuriem glezna dzīvos. Sadarbībā ar interjera dizaineri, vienojāmies par gleznas izmēru. Audekls vēl nebija gatavs, kad kopējā noskaņa, kā stīga jau sāka vērpt manā galvā gleznas pavedienus. Ļoti bieži, pirms šīs gleznas, klausījos Raimonda Tiguļa "Četri vēji" un, katru reizi, klausoties - kā elektrība izskrēja cauri ķermenim, it kā kaut ko sakot man. Tā tas atkārtojās un, atkārtojās. Kā priekšnojauta kaut kam. Kad atbraucu skatīties telpu, "ieraudzīju" šos četrus vējus, gleznā. Aptuveni, vēl neskaidri, bet tajā pašā laikā, loti precīzi. Man ir bijuši darbi, kas ilgi dzīvo manā galvā un, brīdī, kad sāku gleznot, vai grafikā - manas rokas ir kā strāvas novadītājs no manas galvas uz audekla, uz cinka plates, uz papīra. Darbs rit kā ritenis pa gludu ceļu... Tā tapa arī šī glezna. Mūzika pārtapa krāsu toņos.
Strādāju trīs mēnešus, slāni pa slānim tuvojoties kulminācijai. Ja man vajadzētu paskaidrot, kāpēc tieši tā vai citādāk katrā brīdī darīju, es nevarētu izskaidrot. Vienkārši zināju, ka tā vajag un, kas būs tālāk. Glezna kā mūzika plūda uz audekla. Tas bija skaists laiks - gleznas tapšana. Kā izstāstīts stāsts, līdz pienāca brīdis, kad sapratu - "viss ir pateikts".
- Kā glezna tapa, skatieties: ŠEIT!
"ČETRI VĒJI". Audekls, eļļa, pigments. 135x135cm. 2023
